| ||||||||||||
|
Latvijas žurnālistu ētikas kodekss
Pieņemts Latvijas Žurnālistu savienības konferencē 1992. gada 28. aprīlī
I . Masu informācijas līdzekļu loma sabiedrībā
Vārda un preses brīvība ir demokrātijas pamatelementi. Brīva, neatkarīga prese,
radio, televīzija ir būtiski sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti.
Masu informācijas līdzekļiem jāaizsargā vārda un preses brīvība. Tie nedrīkst pakļauties nekādai ietekmei, kas varētu ierobežot brīvu informācijas plūsmu un informācijas avotu izmantošanu vai traucēt atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu. Masu informācijas līdzekļu pienākums ir aizstāvēt cilvēka tiesības. II. Žurnālista uzdevumi
Žurnālista galvenais uzdevums ir garantēt sabiedrībai patiesas un pārbaudītas
informācijas saņemšanu.
Faktu izklāstam jābūt objektīvam, skaidram un nepārprotamam, atklājot svarīgākās sakarības un nepieļaujot izkropļojumus. Žurnālists ir personiski atbildīgs par sniegto informāciju un tās interpretāciju. Žurnālistam ir jāatturas no darba, kas ir pretrunā ar viņa pārliecību. Žurnālista pienākums ir cienīt intelektuālo īpašumu un nepieļaut plaģiātu. III. Redaktora un redkolēģijas atbildība
Redaktors, kā noteikts likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem,
ir atbildīgs par laikrakstā, žurnālā, TV vai radio raidījumā sniegto informāciju.
Viņam jānodrošina precīzas un korektas informācijas plūsma, kā arī brīva izteikto
viedokļu apmaiņa.
Redkolēģiju locekļiem jārīkojas neatkarīgi no personu un grupu interesēm. IV. Attiecības ar autoriem
Žurnālistam nav tiesību atklāt informācijas devēja vārdu bez viņa piekrišanas,
izņemot gadījumus, kad informācijas avots tiek pieprasīts tiesā.
Sevišķi uzmanīgi jāizturas pret cilvēkiem, kas paši neapzinās informācijas nozīmīgumu un atklātībai nodoto faktu izraisītās sekas. Žurnālistam savā profesionālajā darbībā ir korekti jāizturas pret citu cilvēku emocijām un jūtām, kā arī viņu nezināšanu vai nespēju izdarīt secinājumus. V. Publicēšanas noteikumi
Žurnālistam kritiski jāizvērtē informācijas avots, jāpārbauda informācija un
citētie izteicieni.
Publikācijā žurnālistam jārespektē cilvēka personiskā dzīve, viņa tautība, domāšanas veids un reliģiskā pārliecība. Publikācijā faktiem jābūt skaidri un saprotami nošķirtiem no autora komentāra. Jābūt nepārprotamai robežai starp reklāmu un autora sagatavotu materiālu. Autora teksts nedrīkst imitēt reklāmu, jo šādi raksti rada šaubas par redakcijas objektivitāti, kā arī par masu informācijas līdzekļu neatkarību. Liela uzmanība jāveltī ilustrāciju izmantošanai. Sevišķi, ja attēls tiek izmantots cita (ne oriģināla) teksta ilustrēšanai, jāizvairās no manipulēšanas, kas var radīt aplamu priekšstatu. Fotoilustrācijas montāžas gadījumā tas jānorāda attēla parakstā tieši vai ar pieņemtu apzīmējumu palīdzību. Žurnālistam jābūt sevišķi uzmanīgam, rakstot par tieslietām viņš nedrīkst kaitēt izmeklēšanas darbam ar priekšlaicīgu atsevišķu faktu publicēšanu, kā arī jāpatur prātā, ka apsūdzēto ne tieši, ne netieši nedrīkst pasludināt par vainīgu pirms tiesas lēmuma. Ja publikācijā ieviesusies kļūda, par to jāatvainojas; atsaukums publicējams tajā pašā izdevumā redzamā vietā. Jādod iespēja sniegt publisku atbildi tām personām vai organizāciju pārstāvjiem, kuru viedoklis, nostāja vai rīcība iztirzāta publikācijā. Autoram ir tiesības pieprasīt, lai rediģēto materiālu žurnālists viņam parādītu; šāds materiāls publicējams tikai ar autora akceptu. VI. Žurnālists un sabiedrība
Žurnālistam jārespektē demokrātiskie institūti un morāles normas.
Žurnālistam jāaizstāv vispārcilvēciskās vērtības miers, demokrātija, cilvēktiesības, tautu tiesības uz pašnoteikšanos. Latvijas žurnālistiem, cienot citu tautu nacionālās vērtības, jārespektē latviešu tautas svētākie simboli, vēsture un kultūra, Latvijas neatkarība un brīvība. |
|||||||||||
2024 © Latvijas Žurnālistu savienība; . . WebSoft.lv |